Dārvina (Darwin)
Dārvina (, lrg) ir pilsēta Austrālijā, Ziemeļu teritorijas administratīvais centrs.
Dibināta 1869. gadā kā Palmerstona, bet jau 1911. gadā ieguvusi nosaukumu Dārvina par godu dabas pētniekam Čārlzam Darvinam, kurš 1836. gadā apmeklēja līci, pie kura šodien izvietojusies pilsēta. Sākotnēji pilsēta attīstījās kā nozīmīga osta ceļā uz Āziju, bet vēlāk tā sāka izplesties līdz ar zelta drudzi. Otrā pasaules kara laikā piedzīvojusi Japānas Impērijas gaisa flotes uzlidojumus, bet 1974. gadā lielu daļu pilsētas izpostīja spēcīga viesuļvētra.
Šodien pilsētas kopējā platība sastāda 112,01 km², bet iedzīvotāju skaits ir 124 800 cilvēki. Liela ekonomiska nozīme pilsētā ir derīgo izrakteņu ieguvei, tūrismam, ostai un kara bāzei. Tādēļ, ka pilsēta ir teritorijas administratīvais centrs, šeit atrodas tā politiskās, tiesu un izpildvaras centrālās iestādes. Darbojas lidosta, ar iekšzemi dienvidos savieno dzelzceļš un transkontinentālais autoceļš.
Dibināta 1869. gadā kā Palmerstona, bet jau 1911. gadā ieguvusi nosaukumu Dārvina par godu dabas pētniekam Čārlzam Darvinam, kurš 1836. gadā apmeklēja līci, pie kura šodien izvietojusies pilsēta. Sākotnēji pilsēta attīstījās kā nozīmīga osta ceļā uz Āziju, bet vēlāk tā sāka izplesties līdz ar zelta drudzi. Otrā pasaules kara laikā piedzīvojusi Japānas Impērijas gaisa flotes uzlidojumus, bet 1974. gadā lielu daļu pilsētas izpostīja spēcīga viesuļvētra.
Šodien pilsētas kopējā platība sastāda 112,01 km², bet iedzīvotāju skaits ir 124 800 cilvēki. Liela ekonomiska nozīme pilsētā ir derīgo izrakteņu ieguvei, tūrismam, ostai un kara bāzei. Tādēļ, ka pilsēta ir teritorijas administratīvais centrs, šeit atrodas tā politiskās, tiesu un izpildvaras centrālās iestādes. Darbojas lidosta, ar iekšzemi dienvidos savieno dzelzceļš un transkontinentālais autoceļš.
Ģeogrāfiskā karte - Dārvina (Darwin)
Ģeogrāfiskā karte
Zeme (teritorija) - Austrālija
 |
 |
| Austrālijas karogs | |
Vairāk nekā 42 000 gadus Austrālijas pamatiedzīvotāji bija aborigēni. Pirmie eiropieši, kuri 1606. gadā sasniedza Austrālijas krastus, bija nīderlandiešu jūrasbraucēji. Austrālijas austrumu pusi 1770. gadā savā pakļautībā pārņēma Lielbritānijas Karaliste, nosaucot to par Jaundienvidvelsu. Tur briti izveidoja izsūtīto noziedznieku koloniju. 19. gadsimta laikā briti kolonizēja visu Austrāliju. 1851. gadā Austrālijas dienvidaustrumos tika atrasts zelts un sākās zelta drudzis, tādēļ iedzīvotāju skaits īsā laikā pieauga trīs reizes. , apvienojoties sešām kolonijām, tika dibināta Austrālijas Savienība.
Valūta / Valoda
| ISO | Valūta | Simbols | Zīmīgie cipari |
|---|---|---|---|
| AUD | Austrālijas dolārs (Australian dollar) | $ | 2 |
| ISO | Valoda |
|---|---|
| EN | Angļu valoda (English language) |